Budisms

Budisms (sanskr. बुद्ध धर्म, buddha dharma – „Apgaismotāja mācība”) – reliģiski filozofiska mācība (dharma) par garīgo atmodu (bodhi), kas radusies apmēram VI gadsimtā p.m.ē. Dienvidāzijā. Par mācības pamatlicēju tiek uzskatīts Sidharta Gautama, vēlāk pārdēvēts par Budu Šakjamuni. Tradicionāli budisms tiek dalīts virzienos: mahājāna ("lielais rats") un theravāda ("vecāko ceļš"). Kā arī tiek izdalīts vadžrajāna virziens ("dimanta rats" jeb tantriskais budisms), kas dažos reģionos tiek uzskatīts par mahajāna virziena paveidu, bet citos reģionos (Tibeta, Mongolija) – par pastāvīgu dzenbudisma virzienu, kas arī tāpat atšķēlies no mahajāna virziena. Budisma mācības pamatā ir četras cildenās patiesības, kuras ņem vērā visas budisma skolas. Šīs patiesības formulējis pats Buda, un īsumā tās var izklāstīt šādi: 1. pastāv ciešanas; 2. pastāv ciešanu iemesls – vēlmes; 3. pastāv ciešanu pārtraukšana – nirvana; 4. pastāv ceļš, kas virza uz ciešanu pārtraukšanu – astotnieku ceļš. Astotnieku ceļš ietver: pareizu skatienu (pali ditthi), pareizu noskaņojumu (pali sankappa), pareizu runu (pali vača), pareizu rīcību (pali kammanta), pareizu dzīvi (pali adživa), pareizas pūles (vajama), pareizu uzmanības koncentrēšanu (pali sati), pareizu prāta meditatīvo stāvokli (pali samadhi).