Mahajāna

Mahājāna – budisma attīstības vēlīnā forma, tagad pamatā izplatīta Ķīnā, Japānā, Nepālā, Indijā, Korejā, Vjetnamā un Tibetā. Mahājānas budismu dēvē arī par „lielajiem ratiem”, jo budisma mācība tiek salīdzināta ar kuģi vai plostu, ar kuru var pārvarēt lielo pasaules ciešanu okeānu un sasniegt pretējo krastu - glābšanu un svētlaimi visām dzīvajām būtnēm. Mahājānas teorijas un prakses pamatā ir bodhičitas attīstība un Pradžnjaramiti - apskaidrotā, pārlaicīgā gudrība. Mahājānas budisti uzskata, ka Buda var atsaukties uz cilvēka lūgumiem. Viņi to uzskata par vienu no pagātnes, tagadnes un nākotnes budām. Viņi tic arī bodhisatvām – cilvēkiem, kuri ir sasnieguši apskaidrības robežu, bet ir izvēlējušies palikt šajā pasaulē, lai palīdzētu citiem sasniegt tādu pašu stāvokli. Saskaņā ar doktrīnu par bodhisatvu viņš atliek sava mērķa sasniegšanu un kļūšanu par budu. Bodhisatva dod svinīgu zvērestu pat savās nākamajās reinkarnācijās palīdzēt katram, kam tas būs nepieciešams. Lai to panāktu, viņš sevī iekļauj citus – šo ideju nav grūti aptvert tam, kurš netic individuālā „Es” pastāvēšanai. Šķietama atšķirība starp „Es” un citiem tiek atcelta meditācijā. Mahājānas budisti bez Tripitakas par svarīgiem uzskata arī citus rakstus. Sanghai ir liela nozīme, taču kļūt par mūku nav svarīgi, jo virzīties uz nirvānu var arī esot sabiedrībā. Budismam izplatoties pa visu Āziju, mahājānas budisti pielāgojās dažādām kultūrām. Tas izraisīja šī budisma paveida sazarošanos. Trīs tā atzari ir vadžrajāna, „Tīrās zemes” un dzenbudisms.